Security of Energy Supply: Policy, Markets, and Transition

The impact of Geopolitics on energy security, high energy prices and risks of energy shortages resulting from the COVID-19 economic recovery and Russia’s war on Ukraine, has placed energy security at the top of the decision-making agenda. It remains uncertain what awaits next winter. Many European countries have already reduced their dependency on Russian gas replacing pipelines with LNG gas. Therefore, the global LNG market is expected to be tight over the next year and possibly the next few years too. The year 2022 proved that countries are ready to pay a high price just to have gas available. The EU will be investing a lot over the coming years in reducing energy consumption and energy costs, thus improving competitiveness of its industries and decreasing the need of importing energy resources. The ambition to reach 45% RES by 2030 will add to energy security but will also bring along some negative environmental impacts, costs to infrastructure and costs related to accommodating variable sources of energy and power output. Future belongs to new technological solutions, like hybrid energy systems combining a variety of technologies and types of resources. The notion of “conventional energy sources” is experiencing fundamental changes, especially in the context of energy security.

• Diana Furchtgott-Roth, Director of the Center for Energy, Climate, and Environment Heritage Foundation
• Liliana Smiech, Vice President Warsaw Institute
• Līga Kurevska, State Secretary, Ministry of Climate and Energy, Latvia
• Martins Cakste, Chairman of the Board Latvenergo
• Robert Tyler, Senior Policy at New Direction (Moderator)

Both electricity and gas markets are facing challenges due to significant changes in supply and demand. Adjustments in energy markets take time, and reaction to prices is slow. After having been shaken by Russia’s aggression against Ukraine gas market in Europe has been reshuffled leaving impact on global gas market as well. Prime markets for natural gas may influence what the buyers pay for LNG in regional markets. The US have become the biggest exporter of LNG, but exports go to a range of markets Europe being just one. In this context it should be noted that gas prices have had a very strong impact on electricity prices. Electricity markets have become more interconnected than ever allowing to compensate generation shortage with import. However, additional interconnections might be required to make the best out of an increasing deployment of renewable energy. Extremely high electricity prices appeared to be one of the most outstanding issues making governments to intervene with mitigating policies. Plenty of financial resources were spent in 2022 to support the ability of consumers to pay their energy bills. Consumers demand both a reliable energy supply, as well as a stable and affordable price. With an ever more rapid RES expansion countries are trying to find new ways to make the best out of both worlds by combining existing, often fossil, energy sources with innovative solutions for RES integration. Here, finding a harmonized approach to energy transition is an essential part of steering the energy transition in a democratic and justified manner.

• Janis Eisaks, Head of Business Development at Conexus Baltic Grid
• Samuel Furfari, Professor of Energy Geopolitics
• Björn Peters, Chief Financial Officer Dual Fluid
• Gatis Junghans, Chairman of the Supervisory Board Baltic RCC
• Cameron Smith, Head of Communications at Conservative Environment Network
• Reinis Āboltiņš, Energy Market Analyst Public Utilities Commission of Latvia (Moderator)

Ģeopolitiskā ietekme uz energoapgādes drošību, augstās enerģijas cenas un enerģijas trūkuma risks, ko izraisījusi atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas karš pret Ukrainu, ir ierindojuši enerģētikas drošību lēmumu pieņemšanas darba kārtībā. Nav skaidrs, ko gaidīt nākamajā ziemā. Daudzas Eiropas valstis samazina savu atkarību no Krievijas cauruļvadu gāzes, aizstājot cauruļvadu gāzi ar sašķidrināto dabasgāzi. Tāpēc paredzams, ka globālais LNG tirgus nākamā gada un, iespējams, arī turpmāko gadu laikā būs saspringts. 2022. gads pierādīja, ka valstis ir gatavas maksāt augstu cenu tikai tāpēc vien, lai būtu pieejama gāze. Turpmākajos gados ES daudz ieguldīs enerģijas patēriņa un enerģijas izmaksu samazināšanā, tādējādi uzlabojot savu nozaru konkurētspēju un samazinot vajadzību importēt energoresursus. Mērķis panākt, lai līdz 2030. gadam atjaunīgo energoresursu īpatsvars būtu 45% no kopējā, ir ambiciozs, bet tas radīs arī negatīvu ietekmi uz vidi, infrastruktūras izmaksas un tēriņus, kas saistīti ar pielāgošanos mainīgiem enerģijas avotiem un saražotās enerģijas apjomiem. Nākotne būs atkarīga no jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, piemēram, hibrīdenerģijas sistēmām, kas apvieno dažādas tehnoloģijas un resursu veidus. Jēdziens konvencionālie enerģijas avoti piedzīvo būtiskas pārmaiņas, jo īpaši energoapgādes drošības kontekstā.

• Daiena Furhtgota-Rota (Diana Furchtgott-Roth), “Heritage Foundation”Enerģētikas, klimata un vides centra direktore
• Liliana Šmieha (Liliana Smiech), Varšavas Institūta viceprezidente
• Līga Kurevska, Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre
• Mārtiņš Čakste, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs
• Roberts Tailers (Robert Tyler), “New Direction” vecākais politikas eksperts (moderators)

Gan elektroenerģijas, gan gāzes tirgus saskaras ar problēmām, jo būtiski mainās piedāvājums un pieprasījums. Pielāgojumi enerģijas tirgos prasa zināmu laiku, un reakcija uz cenām ir lēna. Krievijas agresija pret Ukrainu satricināja gāzes tirgu Eiropā, izraisot pārmaiņas, kas ietekmē arī globālo gāzes tirgu. Dabasgāzes pirmapstrādes tirgus var ietekmēt to, kādas pircējiem būs izmaksas par sašķidrināto dabasgāzi reģionālajos tirgos. ASV ir kļuvušas par lielāko LNG eksportētāju, bet eksports nonāk vairākos tirgos, to skaitā Eiropā. Šajā kontekstā jāuzsver, ka gāzes cenas ir ļoti spēcīgi ietekmējušas elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas tirgi ir kļuvuši vairāk savstarpēji savienoti nekā jebkad agrāk, ļaujot kompensēt ražošanas deficītu ar importu. Tomēr varētu būt nepieciešami papildu starpsavienojumi, lai sekmīgāk izmantotu arvien pieaugošo atjaunīgās enerģijas īpatsvaru. Ārkārtīgi augstas elektroenerģijas cenas izvērtās par vienu no aktuālākajiem jautājumiem, kas liek valdībām īstenot dažādus seku mazināšanas pasākumus. 2022. gadā daudz finanšu līdzekļu tika iztērēts, lai atbalstītu patērētāju spēju samaksāt rēķinus par enerģiju. Patērētāji pieprasa gan uzticamas energopiegādes, gan stabilas un pirktspējai atbilstošas cenas. Ņemot vērā arvienplašāku atjaunīgo energoresursu izmantošanu, valstis cenšas atrast jaunus veidus, kā visveiksmīgāk apvienot esošos, bieži vien fosilos, enerģijas avotus ar inovatīviem risinājumiem atjaunīgo energoresursu integrācijai. Šajā kontekstā ir būtiski rast saskaņotu pieeju enerģētikas pārejai, lai pārmaiņas notiktu demokrātiski un pamatoti.

• Jānis Eisaks, “Conexus Baltic Grid”, Biznesa attīstības daļas vadītājs
• Samuele Furfari (Samuele Furfari), Briseles Brīvās universitātes energoģeopolitikas profesors
• Bjerns Peterss (Björn Peters), “Dual Fluid” galvenais finanšu eksperts
• Gatis Junghāns, Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu reģionālā koordinācijas centra “Baltic RCC” Uzraudzības padomes priekšsēdētājs
• Kamerons Smits (Cameron Smith), “Conservative Environment Network” Komunikāciju daļas vadītājs
• Reinis Āboltiņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas enerģētikas tirgus analītiķis (moderators)